Skolotāju algas, ņemot vērā inflāciju, pēdējos gados daudzās Eiropas valstīs ir samazinājušās. Euronews Business aplūko šīs tendences laika gaitā.
Skolotāju trūkums ir plaši izplatīta problēma arī visā Eiropas Savienībā (ES). Vai šis rezultāts ir pārsteidzošs? Ne gluži. Tā ir ļoti sarežģīta problēma ar vairākiem veicinošiem faktoriem. Skolotāju algu tendences reālajā izteiksmē sniedz būtisku ieskatu. Pēdējos gados, ņemot vērā inflāciju, skolotāju algas daudzās Eiropas valstīs, tostarp Anglijā, Īrijā, Itālijā, Grieķijā un Somijā, ir samazinājušās.
Gandrīz pusē valstu astoņu gadu laikā algas ir samazinājušās
No 22 valstīm un reģioniem no 2015. līdz 2023. gadam likumā noteiktās algas reālajā izteiksmē samazinājās 10 no tām, turklāt dažās no tām bija vērojams ievērojams samazinājums, liecina ESAO ziņojums “Education at a Glance 2024”.
Visstraujākais algu samazinājums bija vērojams Luksemburgā, šajā periodā samazinoties par 11 %, kam sekoja 9 % samazinājums Grieķijā un 6 % samazinājums Īrijā, Somijā un Itālijā.
Laikā no 2015. līdz 2023. gadam algas samazinājās arī Anglijā par 5 %, Portugālē – par 4 % un Ungārijā – par 3 %.
Vidēji ES-25 valstīs pieaugums bija 4%, savukārt dažās ES lielākajās valstīs, piemēram, Spānijā (2%), Vācijā un Itālijā (1%), tas bija mazāks.
Turpretī Turcijā bija vērojams vislielākais pieaugums, un skolotāju algas pieauga par 31 %. Čehija sekoja ar 16 % pieaugumu, bet Skotija – ar 12 % pieaugumu, tādējādi tās bija vienīgās valstis un teritorijas, kurās pieaugums pārsniedza 10 %.
No 2013. līdz 2023. gadam vērojama līdzīga tendence. Saraksta augšgalā ar vislielāko samazinājumu ir Grieķija (12 %), tai seko Luksemburga (10 %) un Īrija, Somija un Itālija (7 %). Arī Anglijā skolotāju algas reālajā izteiksmē samazinājās par 5 %.
Ungārijā skolotāju algas 2014. gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu pieauga par gandrīz 50 %, rēķinot ASV dolāros. Šis ievērojamais pieaugums būtiski ietekmē rezultātus, analizējot izmaiņas laika gaitā.
Lai gan laikā no 2015. līdz 2023. gadam algas Ungārijā samazinājās par 3 %, kopējais pieaugums no 2013. līdz 2023. gadam bija iespaidīgs – 45 %. Tas ierindo Ungāriju saraksta augšgalā ar lielāko algu pieaugumu šajā periodā, kam seko Turcija ar 37 %.
Čehijā un Slovākijā pēdējo 10 gadu laikā bija vērojams ievērojams pieaugums par 18 %, bet Skotija sekoja ar 11 % pieaugumu.
No ES lielākajām ekonomikām Vācija ziņoja par vislielāko algu pieaugumu – 7 %, tai seko Francija – 4 % tajā pašā laika posmā.
Skolotāju algu izmaiņas kopš 2005. gada
Aplūkojot izmaiņas ilgākā laika posmā, piemēram, no 2005. līdz 2023. gadam, Grieķijā bija vērojams dramatisks skolotāju algu kritums. Skolotāji Grieķijā šajā laikposmā zaudēja trešdaļu algas reālajā izteiksmē, t. i., samazinājās par 33 %. Ievērojams samazinājums bija vērojams arī Portugālē (13 %), kā arī Itālijā un Anglijā (abās valstīs 12 %).
Lai gan samazinājums bija mazāks, algas samazinājās arī Spānijā un Somijā (abās par 5 %) un Francijā (2 %).
Laika posmā no 2005. līdz 2023. gadam Turcijā bija vērojams ievērojams skolotāju algu pieaugums – ziņots, ka tās palielinājās par 59 %. Turcijai sekoja Polija (28 %), Vācija (16 %) un Norvēģija (15 %), taču to pieauguma tempi bija zemāki.
Kurās valstīs skolotājiem maksā vislabāk
Skolotāju atalgojums Eiropā ievērojami atšķiras, un kvalifikācijai un pieredzei ir būtiska nozīme atšķirībās katrā valstī.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas Eurydice datiem, sākotnējošo skolotāju gada bruto likumā noteiktās algas 2022/23 gadā ES svārstījās no 9 897 eiro Polijā līdz 84 589 eiro Luksemburgā.
Skolotāji Vācijā (62 322 eiro) nopelnīja gandrīz divreiz vairāk nekā viņu kolēģi Francijā (32 186 eiro). Spānijā (36 580 eiro) algas bija nedaudz augstākas nekā Francijā, bet Itālijā (27 079 eiro) – zemākas.
Skolotāji ES kandidātvalstīs gadā nopelna mazāk nekā 12 000 eiro.